One year in English

(latviski zemāk)

Hello, beautiful!

It's a special feeling writing this. Although this isn't my first newsletter, I've changed the platform, we've got some new subscribers (hello and thank you!), and I am planning to send out these emails a bit differently from now on, focusing not only on music news but also sharing things with you on a deeper level than social media allows. Oh, social media… It really stresses me out sometimes. But that’s another story for another time perhaps.

I'll try to be neither too much nor too little for you here. Just the right amount of Marta, hopefully. I hope you'll get to know me a bit closer and feel the love I put into these messages, in my music and pretty much everything I do.

Ok, so here it goes. It's been a little over a year since the legendary songwriting camp in Bulgaria. That’s where I got drunk on courage and received the most significant boost of self-confidence to then decide I was done being small and scared. That it was time to go all in. I left my job, bleached my hair, got my first tattoos. Sounds like some sort of a 30s crisis, doesn’t it? Well, it might have been. But I'm so glad it happened.

Since then, I've released 3 singles: Losing Game (+ sped up version), I’ll Be Enough, and Glow Up Era.

I've performed in Sweden two times - once in a very small, super local festival, and once in a way more serious festival/conference (Future Echoes). I've started a wonderful collaboration with British producer Kristofer Harris (thanks to Chris Noah for bringing us together, I'm so grateful), which has allowed me to achieve a whole new level of musical freedom. I've written enough new songs to be able to perform a set entirely in English. I've participated in songwriting camps in Tallinn and here in Riga. I’ve written for some other awesome artists. I'm preparing to announce the next single soon, and most likely there will be an EP later this year. I have a mentor in Sweden and another helping hand in Belgium. Soon I'll be off to Stockholm again and to create something new again (not just go to Taylor's concert, hehe). A lot? Little? Well, you tell me, I'm not objective.

But the quantity of written songs and collaborations is not the only measure - I feel like I've grown a lot over this year. Even if the changes aren't that visible (are they?). I mean, my therapist is really proud of me, haha. Don’t get me wrong though, it still feels like a losing game very often! I give up on a weekly basis, feel useless, complain and cry, you know, I feel just like any other emotional creative. That hasn't changed. But this Marta can definitely do more than the one a year ago. Without a doubt.

I feel like I need to wrap this up, otherwise my promise of "not being too much" will turn out to be false in the very first message. But it's really so cool that you're here. Expect a musical update very soon.

Marta

Sveiks, skaistais cilvēk!

Tāda īpaša sajūta, šo rakstot. Kaut arī šī nebūt nav mana pirmā šāda veida izsūtītā ziņa, tomēr esmu nomainījusi platformu, mums ir pievienojušies jauni ziņu saņēmēji (čau un paldies!), un man ir plāns šos e-pastus turpmāk izsūtīt citādāk, koncentrējoties ne tikai uz mūzikas jaunumiem, bet pastāstot tev mazliet vairāk un personiskāk, nekā to ļauj sociālie mediji. Tie mani brīžiem ļoti nogurdina. Arī apbēdina. Nē, nav jau viss slikti, vienkārši… Garš stāsts. Varbūt citreiz.

Centīšos šeit Tev būt ne par maz, ne par daudz. Balansā. Ceru, ka sanāks. Ceru, ka iepazīsi mani maķenīt tuvāk un sajutīsi mīlestību, ar kādu rakstu šīs ziņas, ko ielieku mūzikā un visā, ko daru.

Tātad, ķeramies pie lietas. Ir pagājis nedaudz vairāk nekā gads kopš liktenīgās Bulgārijas dziesmu rakstīšanas nometnes. Tajā es dabūju ar pašpārliecinātības ķieģeli pa pieri, tiku piedzirdīta ar drosmes eliksīru un izdomāju, ka nav ko te čīkstēt un pīkstēt, ir jāiet uz pilnu banku. Ne tikai Muzikālo - to, kas Daugavpilī (visu cieņu arī tai, manas 4 balvas smuki sēž uz klavierēm goda vietā un ceru tām nākotnē blakus nosēdināt vēl jaunas, un vispār varbūt pat drīzāk, nekā Tu domā). Bet Tu saproti domu. Bija pēkšņi jūra līdz ceļiem un viss, aiziet, no darba prom, tetovējumi, jauna matu krāsa… izklausās pēc varenas trīsdesmitgadnieku krīzes, ne? :D Var jau būt, ka bija arī. Bet priecājos, ka sajutu šo grūdienu, jo, nu, kad tad vēl?

Pa šo laiku esmu paspējusi izdot 3 singlus: Losing Game (+ sped up versiju), I’ll Be Enough un Glow Up Era.

Esmu divreiz uzstājusies Zviedrijā - vienreiz pavisam mazā, superlokālā festivālā, vienreiz jau krietni nopietnākā festivālā/konferencē (Future Echoes). Esmu uzsākusi brīnišķīgu sadarbību ar britu producentu Kristofer Haris (paldies Chris Noah, ka mūs saveda kopā, esmu par to bezgala pateicīga), kas ļāva manī pamosties pilnīgi jauna līmeņa muzikālai brīvībai. Esmu sarakstījusi pietiekoši daudz jaunu dziesmu, lai varētu nelielu koncertu nodziedāt tikai angliski. Esmu piedalījusies dziesmu rakstīšanas nometnēs Tallinā un arī tepat Rīgā. Esmu rakstījusi arī citiem lieliskiem mūziķiem (noteikti noklausies Viktora Parasto meiteni!). Drīzumā gatavojos izziņot nākamo singlu un visticamāk, ka jau šogad būs arī minialbums (kuš). Man ir mentors Zviedrijā un vēl viena palīdzīga roka Beļģijā. Tūliņ atkal pošos uz Stokholmu un ceru atkal radīt kaut ko jaunu (nevis tikai aiziet uz Teilores koncertu, hehe). Daudz? Maz? Nu, par to labāk spried Tu, es neesmu objektīva.

Taču sarakstīto dziesmu un sadarbību daudzums nav vienīgā mēraukla - es pati pa šo gadu jūtos pastiepusies garāka. Kaut arī centimetri tie paši vien ir - 165, stalti izslejoties, un vairāk neizspiest nu nekā, jūtu, ka pārmaiņas manī ir bijušas grandiozas. Pat, ja svešai acij nemanāmas vai neizprotamas. Nu, piemēram, mana terapeite ar mani ļoti lepojas! Tikai nepārproti, es regulāri padodos, sajūtos nekam nederīga, čīkstu, raudu, vienvārdsakot, pilns radoša, emocionāla cilvēka komplekts. Tas nav pazudis. Bet šī Marta noteikti var vairāk nekā tā pirms gada. Vispār bez bazara.

Es jūtu, ka ir jāfinišē, citādi mans solījums “nebūt par daudz“ izrādīsies aplams jau pirmajā ziņā. Bet ļoti forši, ka esi te. Gaidi jaunumus! Jau dikti, dikti drīz.

Marta

P.S. Vai šāds formāts ir ok? Te vari atstāt komentāru :)